ZIEMEĻU ENKURS: JAUNS BRŪZIS AR SENATNES AURU
Dāvis Linde no alus mājražotāja kļuvis par nopietnu brūvētāju ar savu brūzi
Brūvkrogs Ziemeļu Enkurs ir viens no jaunākajiem Rīgas alus kvartāla
krogiem – durvis vēra vien pērnajā ziemā. Iespējams, savu darījusi senā
Kuncendorfa brūža aura, savu – saimnieku meistarība, taču šodien Ziemeļu enkurs vai ik dienu ir
stāvgrūdām pilns. Un kā nu ne, ja tajā
var nogaršot lielisku, uz vietas izlolotu alu, par kuru ik dienu rūpi tur viens
no Ziemeļu enkura īpašniekiem Dāvis Linde. Pēdējo deviņu gadu laikā viņš sabrūvējis
neskaitāmus alus, guvis nozīmīgus apbalvojumus kā alus mājražotājs, līdz kopā
ar jūrnieku Klāvu Killo atvēzējies savam brūzim, kurā ik dienu var nogaršot
vismaz sešas unikālas alus garšas, kas radītas turpat, Ziemeļu Enkurā. Dāvis
par alu stāv un krīt, un atzīst – diena bez alus nav izdevusies diena. Ziemeļu
Enkurs ir arī viens no Rīgas alus kvartāla alus tūres pieturpunktiem.
Kas, Tavuprāt, ir Ziemeļu Enkura
veiksmes atslēga?
Te noteikti var minēt daudzas lietas. Mums ir nenovērtējami milzīgs
atbalsts no visām pusēm – piemēram, Klāva brālis mums palīdz ar mārketinga
jautājumiem, mani brāļi sniedz padomu un praktisku atbalstu dizaina lietās,
mana māsīca organizē foto un video. Sanāk tāds kā mūsu paplašinātās ģimenes
uzņēmums, visi ir priecīgi palīdzēt. Vēl var gadīties, ka iet tik labi, jo šī
ir laba vieta alum. Tikai tad, kad jau bijām sākuši te darboties, uzzinājām, ka
šajā ēkā bijusi vēsturiskā fon Kuncendorfa darītava. Forši, kad uz cūkas laimi
trāpi vietā ar tādu auru. No mūsu otrā stāva terases vēl var redzēt dažādas
vēsturiskās detaļas, piemēram, uz nama fasādes vēl saskatāms fon Kuncendorfa
ģerbonis. Savukārt zem ēkām ir milzīgs pagrabu komplekss, kādi 6000
kvadrātmetri, no kuriem ejas ved arī uz citām vietām, piemēram, Rīgas
1.slimnīcu. Paši arī vasarā vienu pazemes telpu izmantojam kā noliktavu.
Kas jūs atšķir no citiem
krogiem?
Pirmkārt jau tas, ka mēs esam otrajā stāvā. Patiešām, tas ir neierasti – ja
paskaties pilsētā, tad praktiski visi ir pirmajā stāvā. No mums paveras
citādāks skats uz Rīgu. Vēl jau arī jāsaka, ka nav daudz brūvkrogu, kuri uz
vietas dara alu – bez mums Rīgas alus kvartālā tādi ir vēl Labietis un
Alķīmiķis. Es diezgan labi zinu, kas notiek citos krogos, jo Ziemeļu Enkurā
nevaru tā vienkārši sēdēt un baudīt aliņu, vienmēr pieķeru sevi, ka sekoju tam,
kas notiek apkārt.
Ja būtu cilvēkam, kas
nenojauš, ko sagaidīt Ziemeļu Enkurā, jāpasaka, kas viņu te sagaida, kas būtu
pirmais, ko teiktu?
Noteikti vispirms gribētu teikt, ka te ir īpašs “fīlings”. Nopietni,
cilvēki ir īpaši uzsvēruši, ka pie mums ir ļoti mājīgi, ne velti lielākoties
galdiņu dabūt ir grūtības, pirms nākšanas labāk rezervēt – īpaši, ja vēlaties
sēdēt āra terasē. Viss pārējais jau ir sekundārs, mēs piemeklēsim katrai garšas
kārpiņai piemērotāko alu, neatkarīgi no tā, vai priekšroku dodat saldākam,
skābākam, rūgtākam… turklāt mums ir arī bagātīgs virtuves piedāvājums.
Ēdienkartē sev
tuvāko atradīs visi – te ir gan tik aktuālie burgeri, sātīgi otrie ēdieni,
tostarp steiks, ko visi ļoti slavē, kā arī milzīgs klāsts ar uzkodām. Ceptas
reņģītes mīklā, alus plates, mīdijas dažādās mērcēs. Pie mums var dabūt pilnu
spektru – labu alu, gardas vakariņas un vēl īsto fīlingu noķert.
Kā pie Tevis atnāk alus
receptes? Vai tiešām pamosties no rīta un saproti – tā, tagad iešu un vārīšu
Mango nāru?
Es ļoti uzmanīgi sekoju visam, kas notiek alus pasaulē, ne tikai pie mums,
bet arī citu valstu aldariem, tostarp norvēģiem, amerikāņiem, austrāliešiem…
Lasu, ko viņi dara, un smeļos iedvesmu. Turklāt es pats alu vāru jau devīto
gadu, mājās savulaik visādi eksperimentēts, mests katlos rozmarīns, timiāns,
koriandrs, augļu mizas un tā tālāk. Ir kaut kādas garšas, kas paliek atmiņā, un
tad īstajā brīdī tās saslēdzas ar konkrēto aliņu. Apzinos, ka pie mums
dabūjamie ali ir samērā eksotiski, īpaši priekš tiem, kas joprojām dzīvo ar
pārliecību, ka lāgera tipa alus ir pats labākais un īstākais alus. Taču Ziemeļu
Enkurs ir lieliska vieta, kur atklāt jaunas garšas – viens, var pajautāt
bārmenim, lai viņš iedod pagaršot malciņu alus, otrs, var izvēlēties mūsu īpašo
garšas četrpaku, kur mazos tilpumos dabūjami dažādi mūsu darītie ali. Tad var
izgaršot, izčāpstināt un atrast savu garšu. Man šķiet, ka saprotamākais no mūsu
aliem varētu būt Ze Lāgeris, kas tagad ir izdzerts, taču pēc kāda mēneša
atgriezīsies, vēl kā pirmo var mēģināt Dzenskrūvi. Mango nāra būs jau
sarežģītāks alus. Tie, kas nāk alus kvartāla Alus tūrēs, var ne tikai nogaršot
alu, bet arī pavērot, kā tas tiek darīts, jo vārāmie katli ir tepat, aiz bāra.
Minēji, ka alus izdzerts –
vai tiešām karstumā rīdziniekiem tik ļoti slāpst?
Pamatīgi. Agrāk mēs varējām sadarbībā
ar citiem uzvārīt pa kādam alum, jo katli stāvēja tukši – pie mums vēl
viens Alus kvartāla krogs, Taka, bija uzvārījuši savu alu, vēl vienu kublu
sataisījām kopā ar čigānbrūzi Ārpus. Tagad tas vairs nav iespējams, mucas
nepārtraukti tukšojas, tikko kā kāds tanks ir beidzies, vārām, lai būtu ko dot
cilvēkiem izbaudīt. Un aliņu pie mums var dabūt vienmēr.